Ekspozīcija iepazīstina ar vienu no vecākajiem krievu tautas nodarbēm, kas kļuva par unikālu māksliniecisku parādību, – Gžeļas keramiku. Gžeļa – sens podniecības Piemaskavas rajons.  Nav īsti zināms, kad šeit sāka nodarboties ar keramikas trauku izgatavošanu. Tomēr viens no trīsdesmit ciemiem, kas deva nosaukumu visam rajonam, pirmoreiz tika minēts 1328. gadā Maskavas kņaza Ivana Kaļitas baznīcas rakstos.

Gžeļas kā tautas podniecības centra vēsturē bija trīs attīstības etapi. Pirmais ir saistīts ar majolikas ražošanu 18. gadsimta otrajā pusē. Tolaik modernos majolikas traukus Gžeļas iedzīvotāji gatavoja mājas darbnīcās. Krāsainā māla izstrādājumus pārklāja ar necaurspīdīgu baltu emalju, uz kuras nenožuvušās virsmas veidoja emaljas krāsas daudzkrāsainus zīmējumus. Šāda tehnika prasīja lielu zīmēšanas un gleznošanas meistarību. 18.-19. gadsimta mijā majoliku sāka izkonkurēt modīgs zilganbalts fajanss. Atjautīgie Gžeļas iedzīvotāji izveidoja jaunu unikālu pasaules keramikas vēsturē pārejas materiālu – pusfajansu. Pusfajansa izstrādājumi bija gaiši-pelēkā krāsā un tika pārklāti ar bezkrāsainu caurspīdīgu glazūru. Apgleznojums tika izpildīts kā zem glazūras, tā arī uz glazūras virsmas; apgleznojumus veidoja tikai ar kobaltu – ar zilu krāsu uz balta fona.

Sasniedzot īstus mākslinieciskus panākumus pusfajansa trauku izgatavošanā, Gžeļas iedzīvotāji uzsāka smalka fajansa izgatavošanu. Turklāt Gžeļas iedzīvotāji ne tikai apguva jauno materiālu, bet arī izveidoja īpatnēju fajansa izstrādājumu stilu. Tas atšķīrās gan pēc trauku formas, gan pēc dekora, kurā tika apvienoti plastiskie un gleznošanas paņēmieni, sižetiski un ornamentāli apgleznojumi. Fajansa izstrādājumu izgatavošana ne tikai nostādīja Gžeļu uz mākslinieciskās rūpniecības ceļa, bet arī padarīja šo Piemaskavas rajonu par vispasaules slavenu tautas keramikas mākslas centru. Pusfajanss un smalkais fajanss ir otrais Gžeļas attīstības etaps. Trešais sākās 20. gadsimta otrajā pusē, kad mākslinieciskā ražošana tika atjaunota. Jaunā modernā Gžeļas keramikas stila izgatavošanā par pamatu tika ņemts baltā fona un zilā apgleznojuma princips, kuru 19. gadsimta sākumā izmantoja pusfajansa izstrādājumu apgleznojumam. Taču no priekštečiem pārmantotā tehnika piedzīvoja būtiskas izmaiņas: tiek izmantots cits materiāls – fosfors, kā arī jaunas keramikas krāsas. Gžeļas keramikas kolekcija, kas glabājas Daugavpils krievu kultūras centrā, tiek uzskatīta par vienu no labākajām Latvijā. Tās pamatā ir mūsdienu Gžeļas meistaru izgatavotie porcelāna izstrādājumi. Starp daudzajiem eksponātiem, kas atrodas izstādē Krievu namā, ir saskatāmas brīnumaini skaistas krūkas, bļodas, kausus un krūzes, vāzes un servīzes, pulksteņus, kā arī visdažādākās cilvēku un dzīvnieku figūriņas.