2018. gada 29. maijā Krievu kultūras centrā notika jaunas ekspozīcijas “Dvinskas-Daugavpils radošā dzīve XIX gadsimta beigās – XX gadsimta sākumā” svinīga atklāšana.

Ekspozīcijai ir gan vēsturiska gan mākslinieciska vērtība. Šeit ir materiāli par slaveniem cilvēkiem, kuru dzīve un darbs ir saistīts ar mūsu pilsētu. Šeit var apskatīt atjaunotas teātra afišas, vecas fotogrāfijas, skaņu plates un unikālus pagājušā gadsimta sadzīves priekšmetus. Izstādes rotājums ir krāsainas, no plastificēta māla veidotas mazas skulptūras, kuras veidojis pazīstams Daugavpils mākslinieks Pjotrs Hudobčenoks.

Darbs pie ekspozīcijas ilga apmēram sešus mēnešus, bet ideja tika lolota vairāk nekā 5 gadus. Sākumā tika iecerēta “muzikālā lādīte”, bet izstāžu kurators Aleksandrs Bogdanovs un mākslinieks Pjotrs Hudobčenoks tomēr izvēlējās izveidot vēsturisku ekspozīciju veltītu pieciem mākslas veidiem: teātrim, kino, literatūrai, glezniecībai un mūzikai. Iemesls, kāpēc tika veidota tieši šāda ekspozīcija, ir tāds, ka  Daugavpilī dzīvoja un strādāja daudzi talantīgi cilvēki. “Mēs vēlējāmies parādīt savas pilsētas vēsturi no dažādām pusēm: ne tikai šeit dzimušos un strādājošos cilvēkus, bet arī slavenības, kuras ir apmeklējušas mūsu pilsētu, piemēram, F. Šaļapins, aktieris M. Čehovs, protams, arī tos, kuri tikai ir dzimuši šeit bet kļuvuši slaveni jau citās pilsētās vai valstīs, piemēram, S. Mihoels, M. Rotko un Nikolajs Poļakovs, kurš dzimis ebreju ģimenē un kļuvis par slavenāko angļu klaunu Koko. Mums bija noteikts laika periods, taču par izņēmumu kļuva kino aktrise Ņina Urgant. Paņem ikvienu – ļoti interesants liktenis, tāds kā latviešu dzejniekam, imperatora armijas kapteinim Andrejam Pumpuram, kurš dienēja Dinaburgas cietoksnī, dažreiz ļoti īss, kā L. Dobičinam,” stāsta A. Bogdanovs.

Ekspozīcijas veidotājiem nācās  pētīt milzīgu materiālu klāstu – grāmatās, dokumentos un internetā, lai atrastu svarīgāko un vērtīgāko.

Noformēt ekspozīciju palīdzēja arī Krievu kultūras centra kostīmu pārzinis Tatjana Kopina. Viņa atdzīvināja interjeru ar oriģinālu drapējumu, izveidoja tā laika stila mājīgumu.

Ekspozīcijas atklāšanā pazīstamais Daugavpils mākslinieks Leonīds Mudrakovskis izstādīja savas S. A. Vinogradova gleznu “Muiža rudenī” («Усадьба осенью ») un “Garais Snidino ezers. Latgale ” («Озеро длинное Снидино. Латгалия ») kopijas.

Nedaudz vēlāk izstādei tika pievienots vēl viens vārds. Tas neiederējās nevienā no piecām sadaļām. Tomēr šīs personas vārds tika iekļauts ekspozīcijā, jo ir nozīmīgs, runa iet par Ignatiju Brjančaņinovu. Kā krievu pareizticīgās baznīcas teologs ir saistīts ar Daugavpili? Ignatijs Brjančaņinovs, pirms sāka kalpot klosterī un sekot garīgajam ceļam, dienēja mūsu Dinaburgas cietoksnī inženiertehniskajā karaspēka daļā. Viņš lūdza atļauju atstāt dienestu un, saņēmis to, veltīja savu dzīvi baznīcai.

Krievu nama viesi šo ekspozīciju vēro ar lielu interesi, un gandrīz visi uzzina šeit kaut ko sev jaunu: par pilsētas vēsturi, jaunus cilvēku vārdus, kas saistīti ar Daugavpils radošo mantojumu.